Programmas mērķa sasniegšanai atbilstošie uzdevumi ir:
2.1 veidot harmonisku personību un veicināt tās attīstību, sekmēt meocionālās, garīgās, fiziskās un sociālās spējas;
2.2 veicināt zinātkāres un izziņas darbību, nodrošinot sākotnējos priekšstatus, zināšanas un prasmes valodas, matemātikas un dabas izzināšanas apguvē, veidojot priekšstatu un sapratni par galvenajām dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajam vērtībām;
2.3 attīstīt pastāvību, iniciatīvu, pašizaugsmi un radošo darbību;
2.4 attīstīt saskarsmes un sadarbības spējas;
2.5 sekmet daudzveidīgu kustību apguvi un fizisko spēju attīstību;
2.6 nostiprināt veselību;
2.7 veidot pozitīvu attieksmi pret sevi, savu ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi;
2.8 veidojot izpratni par piederību Latvijas valstij un nodrošināt iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;
2.9 veicināt psiholoģisko gatavību pamatizglītības apguves sākšanai.
II. Izglītības saturs
3. Programmas izglītības saturs, akcentējot bērna individualitāti, nodrošina harmoniskas personības veidošanos un veicina uzmanības, uztveres, domāšanas, atmiņas un iztēles attīstību.
4. Programmas izglītības saturu nodrošina atbilstoši bērna vecumam, attīstībai, vajadzībām, interesēm, emociju un jūtu pasaulei.
5. Programmas izglītības satura apguvē ir ietvertas fiziskā, sociālā, izziņas un pašizaugsmes jomas.
6. Programmas izglītības saturs paredz uzdevumus sociālo iemaņu un personības attīstībai. Bērns apgūst prasmes un iemaņas saistībā ar tuvāko apkartni un sabiedriskās dzīves norisēm, gūst sociālo pieredzi darbojoties un sadarbojoties; apgūst saskarsmes kultūru, sadzīves iemaņas, iepazīstas ar dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm un kultūras mantojumu.
7. Programmas izglītības saturu apgūst mācību nodarbībās ( turpmāk- rotaļnodarbība) un ārpus roaļnodarbību laikā, patstāvīgās darbības veidos (rotaļa, darbošanās dabā un sadzīvē). Programmas izglītības satura apguve notiek sadarbībā ar ģimeni.
8. Programmas izglītības saturu konkretizē un atklāj atbilstoši rotaļnodarbības sarakstam veidotas rotaļnodarbību programmas.
III. Izglītības programmas īstenošanas plāns
9. Bērns apgūst programmu līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai. Programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta atzinumu, ņemot vērā bērna veselības stāvokli un psiholoģisko sagatavotību.
10. Programmas apguves organizācijas pamatnosacījums- pedagoģisko procesu organizēt tā, lai bērns iegūtu prasmes, pamatzināšanas un darbības pieredzi konkrēta programmas izglītības satura apguves jomā.
11. Pedagoģiskā procesa pamats ir rotaļa un spēle. Rotaļas un spēles organizējamas rotaļnodarbību vielas nostirpināšanai, bērnu fiziskās attīstības veicināšanai, kā arī saskarsmes iemaņu attīstīšanai, socializācijai, un bērnu iesaistīšanai sabiedriskajā dzīvē un patstāvības veicināšanai.
12. Rotaļnodarbības un ārpus rotaļnodarbību darbu programmas izglītības satura apguvei organizē visai bērnu grupai, bērnu apakšgrupām, individuāli, pašnodarbībā un attīstošā vidē. Zināšanu, prasmju un iemaņu veidošana un pilnveidošana notiek visa pedagoģiskā procesa laikā un sadarbībā ar vecākiem.
13. Rotaļnodarbības, integrētās rotaļnodarbības visai bērnu grupai un bērnu apakšgrupām organizē katru dienu.
14. Integrētā rotaļnodarbība sasaista vienā sistematiskā veselumā pamata rotaļnodarbību ar vienu vai vairākiem papildu rotaļnodarbību veidiem. Integrēto rotaļnodarbību organizē pilnīgākai tēmas apguvei un praktiskai izpētei.
15. Rotaļnodarbības organizē katru dienu rīta un/vai pēcpusdienas cēlienā, nodrošinot vienmērīgu rotaļnodarbību slodzi nedēļā (piemēram, trīs dienas nedēļā organizē trīs rotaļnodarbības dienā un divas dienas nedēļā- četras rotaļnodarbības dienā).
16. Svētkus, tematiskās pēcpusdienas, jautros brīžus, sporta aktivitātes, izstādes, u.c. pasakumus atbilstoši apstākļiem un tematikai organizē ārpus rotaļnodarbību laikā.
17. Bērna ativitāti nodrošina;
17.1. rotaļu metode;
17.2. praktiska metode ( modelēšana, eksperiments);
17.3. verbālā metode;
17.4. uzskatāmā metode.
18. Programmas apguves īstenošanu reglamentē rotaļnodarbību saraksts un atbilstoši dienas režīmam organizēts ārpus rotaļnodarbību laiks.
19. Izglītības iestāde katru gadu no 1.jūnija līdz 31.augustam patstāvīgi plāno darbu vasaras periodam.
20. Rotaļnodarbību sarakstā iekļaujamie rotaļnodarbību veidi un to skaits programmas īstenošanai (vienai nedēļai):
| Nr.p.k | Rotaļnodarbības veids | Integrēto rotaļnodarbību veidu skaits bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam |
| 1 | Iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm | 5 |
| 2 | Iepazīstināšana ar dabu | 3 |
| 3 | Literatūra un folklora | 3 |
| 4 | Runas attīstīšana (dzimtā valoda) | 5 |
| 5 | Matemātika | 3 |
| 6 | Sensorā audzināšana | - |
| 7 | Zīmēšana | 2 |
| 8 | Veidošana | 2 |
| 9 | Aplicēšana | 2 |
| 10 | Konstruēšana | 3 |
| 11 | Rokdarbi/Mājturība | 1 |
| 12 | Sports * | 5* |
| 13 | Mūzika | 3 |
*Trīs reizes nedēļā organizē sporta nodarbības un divas reizes nedēļā sporta spēles telpā vai laukumā.
20.2 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai:
| Nr.p.k. | Rotaņodarbību veids | Rotaļnodarbību veidu skaits bērniem no 5 gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai | Integrēto rotaļnodarbību veidu skaits bērniem no 5 gadu vecuma līdz pamatizglītības programmas apguves sākšanai |
| 1 | Iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm | 1 | 5 |
| 2 | Iepazīstināšana ar dabu | 1 | 5 |
| 3 | Literatūra un folklora | 1 | 3 |
| 4 | Runas attīstīšana (dzimtā valoda) | 1 | 5 |
| 5 | Matemātika | 2 | 3 |
| 6 | Sensorā audzināšana | 1 | 1 |
| 7 | Zīmēšana | 1 | 3 |
| 8 | Veidošana | 1 | 3 |
| 9 | Aplicēšana | 1 | 3 |
| 10 | Konstruēšana | 1 | 3 |
| 11 | Rokdarbi/Mājturība | 1 | 1 |
| 12 | Sports * | 5* | 5* |
| 13 | Mūzika | 2 | 3 |
*Trīs reizes nedēļā organizē sporta nodarbības un divas reizes nedēļā sporta spēles telpā vai laukumā.
21. Ārpus rotaļnodarbību darbs programmas īstenošanai ( vienai nedēļai):
21.1. rotaļnodarbībās gūto zināšanu un pieredzes pilnveidošana;
21.2. lasītprasmes un rakstītprasmes rosināšana, veicināšana, pilnveide;
21.3. elementāro matemātisko iemaņu pilnveide;
21.4. saskarsmes kultūras (sabiedriskās uzvedības normu, savstarpējo attiecību un morāles izpratnes) veidošana;
21.5. sadzīves (uzvedības, higiēnas, pašapkalpošanās) iemaņu veidošana.
IV. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
22. Ieteicams, lai atbilstoši vecumposmam, bērns būtu apguvis elementārās uzvedības, higiēnas un pašapkalpošanās iemaņas, kuras nepieciešamas uzturoties vienaudžu kolektīvā.
V. Iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība
23. Bērna individuālo sasniegumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo, nozīmīgo viņa darbībā, rīcībā, sasniegumā un mudinot pilnveidot prasmes un iemaņas.
24. Par bērna sasniegumiem ģimeni informe individuāli.
VI. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
25. Pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru nosaka dibinātājs, pedagogu darba slodzes lielumu nosaka Ministru kabinets.
26. Programmas apguvi finansē no dibinātāja finanšu līdzekļiem, saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem, ko nosaka Ministru kabinets.
27. Valsts finansējums - mērķdotācijas pedagogiem darbā ar bērnu sagatavošanu no 5 gadu vecuma.
28. Pedagogu amatus un prasības pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka dibinātājs.
29. Programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu amatu vienības nosaka dibinātājs.
30. Programmas īstenošanai nepieciešamās medicīnisko un tehnisko darbinieku amata vienības un likmes nosaka un finansē dibinātājs.
31. Programmu īstenošanas izmaksu minimumu gadā vienam bērnam nosaka Ministru kabinets.
32. Bērnu skaitu grupā nosaka dibinātājs.
33. Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, nosaka Ministru kabinets.
34. Programmas īstenošanai ieteicamā literatūra un materiālā bāze pašattīstības un radošās darbības veicināšanai ir norādīta Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapas sadaļā ”Nozaru politika”.
