Eiropas Savienības Erasmus+ skolu sektora projekts “Valoda – ceļš uz drošu nākotni”

Izglītība 21.gadsimtā piedzīvo nozīmīgāko paradigmas maiņu pēdējos 100 gados, mēģinot pārorientēties no faktu apguves uz iemācīšanos šīs faktu zināšanas praktiski pielietot. Agrīnā pirmsskolas izglītība ir sākumpunkts un viens no efektīvākajiem līdzekļiem galveno kompetenču vairošanā. Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam jeb “Latvija 2030”, izglītība ir cilvēka talantu, emocionālās un sociālās inteliģences un personības attīstības process. Ņemot vērā, ka radoša personība veidojas agrīnā vecumā, īpaša vērība jāpievērš pirmsskolas izglītības kvalitātei. Valstīs, kuras mērķtiecīgi investē pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un audzināšanā, ir daudz labāki skolēnu panākumi un lielāka sociālā vienlīdzība.

Lai paaugstinātu pirmsskolas izglītības kvalitāti iestādē, 2015./2016.mācību gadā Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestādē (PII) „Zeltrīti” tika uzsākta Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ skolu sektora projekta “Valoda – ceļš uz drošu nākotni” pieteikuma izstāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) mūsu projekta pieteikumu atzinīgi novērtēja un piešķīra finansējumu projekta īstenošanai – no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.jūlijam.

Šobrīd projekts ir noslēdzies un varam atskatīties uz paveikto, uz būtiskākajiem ieguvumiem un sasniegumiem.

Projekta “Valoda – ceļš uz drošu nākotni” mērķis – izmantot integrētas satura un valodas apguves (CLIL) metodi ikdienas mācību procesā un pilnveidot sadarbību ar vecākiem.

Lai sasniegtu projektā izvirzīto mērķi, “Zeltrītu” grupas “Zvirbulīši” skolotāja Diāna Lācīte-Daniševska, vadītājas vietniece Laimīte Seņkāne-Soste un izglītības psiholoģe Diāna Putniņa devās mobilitātes programmās uz Lielbritāniju, Vāciju un Spāniju, lai apgūtu jaunas zināšanas dažādos strukturētos kursos.

Pirmajā mobilitātes programmā 2016.gada jūlijā Lielbritānijā piedalījās skolotāja D. Lācīte-Daniševska. Viņa stāsta:

“Programmas “Erasmus+” projektā “Valoda – ceļš uz drošu nākotni” man bija iespēja Lielbritānijā apmeklēt  Starptautiskās studiju programmas (International Study Programmes) strukturētos kursus “CLIL praktiskā metodoloģija pirmsskolas izglītības (3-7 gadi) skolotājiem Glosterā (“CLIL Practical Methodology for pre-primary tachers (ages 3-7) – Gloucester”), kuri ilga divas nedēļas. Dodoties turp, mans mērķis bija apgūt jaunu un inovatīvu metodi un ieviest to  praksē PII “Zeltrīti”.

Kopā ar kolēģēm no Itālijas, Francijas, Spānijas, Polijas, Čehijas un Slovēnijas apguvu CLIL, kas pagaidām ir inovatīva metode Latvijas PII, jo CLIL pārsvarā izmanto skolās.

Katru dienu darbojās praktiskā darba grupas, kuras vadīja pasniedzēja  Silvana Rampone – angļu valodas skolotāja, eTwinning vēstniece un CLIL skolotāja  trenere Itālijā, kā arī  ES programmas “Comenius” CLIL kursu vadītāja. Pasniedzēja iepazīstināja ar to, kā plānot CLIL izmantošanu pirmsskolā un sākumskolā, kā CLIL ietvert  mācību programmas saturā. Katra nodarbības diena pagāja  praktisku piemēru, materiālu gatavošanā un drāmas  demonstrēšanā par  tēmām: “Sasveicināšanās”, “Dzīvnieki”, “Laikapstākļi”, “Māksla”, “Veselīgs dzīvesveids”, “Gadalaiki”, “Sensorās uztveres veidi”.

Mēs tikām iepazīstinātas ar bērnu grāmatām, kuras ir iespējams izmantot pirmsskolās, piemēram: “Handa’s Surprise”, “Susan Laughs”, “Elmer”, “We’re going on a bear hunt”, “Brown bear, brown bear, what  do you see?”, “Little Robin red vest”, “Wait and see’’. Mēs iemācījāmies grāmatu saturu apspēlēt rotaļnodarbībās, atspoguļot drāmas aktivitātēs un integrēt mācību priekšmetu apguvē. PII “Zeltrīti” no projekta līdzekļiem administratīvajiem izdevumiem ir iegādājusies piecas no iepriekš minētajām grāmatām.

Kursu laikā diskutējām un dalījāmies pieredzē par izglītības sistēmu Lielbritānijā un citās kursu dalībnieku valstīs. Kursos bija iespēja  gūt pieredzi,  vērojot  4-7 gadus vecu bērnu nodarbības un ikdienu Čērčdaunas pirmsskolā (Churchdown Infant school).

            Kursos gūtās zināšanas un CLIL  metodi iespēju robežās izmantoju “Zvirbulīšu” grupā, sasaistot tās ar tēmām: “Sasveicināšanās”, “Laikapstākļi”, “Krāsu nedēļa”, Eko projekts “Ēdam atbildīgi”.

Mazs piemērs, kā CLIL metodi integrēju tēmā “Krāsu nedēļa”.

Katru nedēļas dienu bērni un skolotāja ģērbās attiecīgās krāsas apģērbā: pirmdiena – zaļā diena, otrdiena – dzeltenā diena, trešdiena – zilā diena, ceturtdiena – sarkanā diena, piektdiena –  raibā diena.

Katras dienas rīta aplītī bērni sasveicinājās ar dziesmu “Ir jau visi mūsu bērni, sanākuši te!” un sasveicinājās arī  angļu valodā “Hello!”. Katru dienu aplī bērniem tika piedāvāts slepenais grozs, kurā bija salikti attiecīgās krāsas priekšmeti, taču sākumā bērni tos neredzēja. Viņiem tika piedāvāts uzminēt groza saturu. Pirmdienā minējumi bija dažādi, bet, atklājot grozu, bērni noskaidroja, ka tajā bija dažādi vienas krāsas priekšmeti: zaļa varde, zaļa rotaļu mašīna, zaļš kamols, sienāzis, gurķis, brokolis u. tml.. Noskaidrojām, kas ir konkrētais priekšmets un to kopīgā krāsa – gan latviešu, gan angļu valodā.

Tā katru dienu rīta  aplītī,  izmantojot slepeno grozu, bērni tika iepazīstināti ar kādu no pamatkrāsām, un  ar katru dienu viņi kļuva daudz vērīgāki un  atjautīgāki un, vērojot savu apģērbu, jau paši secināja, kādas krāsas priekšmeti varētu būt grozā, un  pat sāka nosaukt konkrētus priekšmetus konkrētās krāsās. Tas mani ļoti priecēja.

Konstruēšanā bērni no dažādu krāsu plastmasa korķīšiem mācījās sagrupēt tikai zaļās krāsas korķīšus, savukārt matemātikā nostiprināja izpratni par riņķi, izliekot tikai no zaļajiem korķīšiem dažādu lielumu riņķus.

Dzeltenajā dienā no plastilīna veidojām pienenes pēc tiešā vērojuma, zilajā dienā aplicējām zilus balonus un gājām rotaļā “Pūšam, pūšam balonu”, sarkanajā dienā mācījāmies vērt sarkanas aukliņas sarkanajās sirsniņās.

Katru dienu tika nostiprināts katras  krāsas  nosaukums arī angļu valodā.

Bet piektdiena  – raibā diena – mums bija īpaša, jo kopā ar slepeno grozu, kurā šoreiz bija dažādu krāsu priekšmeti, pie bērniem bija ieradies Zilonēns Elmers no Deivida Maki (David McKee) grāmatas “Elmer” (angļu valodā). Šī grāmata ir viena no vairākām, kuras ir iespējams izmantot CLIL metodes apguvē pirmsskolās.

Katram bērnam no groza bija jāizņem viens priekšmets, jānosauc  tā krāsa latviešu un angļu valodā, kā arī jānovieto tā uz attiecīgās krāsas lakatiņa. Ja kāds bērns kļūdījās vai nevarēja nosaukt, citiem bērniem bija iespēja viņam palīdzēt. Tad bērniem ar sižetisku attēlu palīdzību pastāstīju stāstu par Zilonīti Elmeru, kurš atšķīrās no pārējiem ziloņiem: “Reiz dzīvoja dažādi ziloņi: viens bija lielāks, viens – mazāks, cits – īsāks, cits – garāks. Starp viņiem bija arī zilonītis Elmers, kurš nebija tāds kā visi citi – viņš bija krāsains. Elmers bija pats jautrākais zilonis pasaulē, jo vienmēr spēja sasmīdināt un uzjautrināt savus draugus. Kādu dienu, kamēr visi citi ziloņi gulēja, Elmers devās uz džungļiem, jo viņam likās, ka citi ziloņi par viņu smejas, tāpēc, ka  viņš nav tāds kā pārējie. Džungļos viņš atrada vīnogulāju, norāva vīnogas, saspaidīja tās un ar vīnogu sulu nosmērēja visu savu ķermeni. Tagad viņš izskatījās tieši tādā pašā krāsā kā pārējie ziloņi. Elmers priecīgs devās atpakaļ pie pārējiem ziloņiem, piegāja tiem klāt un nostājās blakus. Pārējie ziloņi viņu nemaz nepamanīja un nepazina. Tad Elmers ziloņiem vaicāja: “Kas ir noticis, kāpēc visi jūs visi esat tik nopietni?” Ziloņi atbildēja, ka tad, kad ar viņiem kopā bija Elmers, viņiem vienmēr bija jautri, jo Elmers mācēja citus iepriecināt. Elmers nenocietās un visa ziloņu bara vidū skaļi noteica: “Bū!”. Savilkās lietus mākoņi. Sāka līt lietus, un lēnām noskaloja  no Elmera visu vīnogu krāsu, līdz viņš atkal kļuva tikpat krāsains kā iepriekš. Cik ļoti sāka priecāties un smieties visi pārējie ziloņi, ieraugot, kādu joku bija izdomājis Elmers! Tikai tagad Elmers saprata, ka pārējie ziloņi par viņu nesmejas tāpēc, ka viņš izskatās citādi, bet gan tāpēc, ka viņš prot iepriecināt citus. Kopš tās reizes pārējie ziloņi reizi gadā, kad ir Elmera diena, pārējie ziloņi krāsojas dažādās krāsās, lai Elmers nejustos savādāks.”

Pēc stāsta noklausīšanās ar bērniem pārrunājām tā saturu; viņi izteica savu viedokli par dzirdēto. Tad sekoja kustību aktivitāte “Jautrās krāsas”. Skanot mūzikai, bērni brīvi pārvietojās pa telpu. Kad apklust mūzika, skolotāja nosauc kādu no krāsām angļu valodā, bet bērniem jānostājas pie attiecīgās krāsas lakatiņiem. Rotaļu turpinājām, kamēr tika  nosauktas pamatkrāsas. Vēlāk bērniem bija iespēja noskatīties  animētu īsfilmiņu par zilonīti Elmeru angļu valodā. Nobeigumā bērnus aicināju pēc brīvas izvēles izkrāsot zilonīti Elmeru.

Katra nodarbība, kurā tika integrēta CLIL metode, bērniem papildus radīja pozitīvas emocijas, viņi ar interesi līdzdarbojās katrā jaunās tēmas izzināšanā.

Bet  visvairāk vislielāko gandarījumu sniedz atgriezeniskā saite no vecākiem, kuri  stāstīja, ka bērns, atnākot no dārziņa, arī mājās, sarunājoties ar viņiem vai spēlējoties ar rotaļlietām, turpina lietot apgūtos vārdiņus angļu valodas.

Atgriežoties atmiņās par Lielbritānijā  pavadīto laiku, pieķeru  sevi pie domas, ka tas bija vienreizējs un neaizmirstams, jo ieguvu nenovērtējamu dzīves pieredzi – praktiskās iemaņas, patstāvību, pašapziņu, drosmi, svešvalodas izmantošanas un  mācību pieredzi.

Novēlu  ikvienam  uzdrīkstēties un  ļauties jaunai pieredzei!”

Otrajā mobilitātes programmā devās PII “Zeltrīti” vadītājas vietniece Laimīte Seņkāne-Soste, lai mācītos kursos “Radošais CLIL: mācīšanas un mācīšanās stratēģijas, mācību procesa vadībā izmantojot spēles un stāstu stāstīšanu” („Creative CLIL: Teaching and Learning Strategies Driving learning through games and storytelling”), kas norisinājās 2016.gada augustā Berlīnē Vācijā. Par dalību mobilitātē un aktivitātēm PII “Zeltrītos” stāsta L. Seņkāne-Soste: ““Dārgumu medības”? Jā, tieši  ar šādu aktivitāti – spēli – aizsākās piedzīvojums, kas visiem kursu dalībniekiem no 5 Eiropas valstīm lika mobilizēties, sadarboties, pilnveidot savas angļu valodas zināšanas un doties izzināt Berlīnes vēsturi caur interaktīvu spēli.  Kursi Berlīnē ļāvuši ar lielāku degsmi rosināt bērnus apgūt jauno. Angļu valodas prasmes, kas ar CLIL spēļu  un stāstīprasmes palīdzību tiek apgūtas pirmsskolā, paver bērniem jaunu pasauli: kā  izzināt un iemācīties to, ko tuvākajā apkārtnē bērni jau dzird, redz un klausās – jo dzīvojam digitālajā laikmetā. Spēlēt spēles bija aizraujošs piedzīvojums gan man, pieaugušajai, gan pašiem aktīvajiem un atsaucīgajiem grupas “Cīrulīši” bērniem. Paldies arī vecākiem, ka uzticējās! Radošai ierosmei piedāvāju dažas projekta laikā aprobētās “Playing CLIL” spēles.”

1.“Animals” jeb “Dzīvnieki”

Spēles pamatā ir dzīvnieku atdarināšana un citu spēles dalībnieku novērošana. Katrs spēlētājs iztēlojas un atdarina konkrētu dzīvnieku, vienlaikus vērojot pārējos spēles dalībniekus, lai noskaidrotu kādus dzīvniekus attēlo citi.

Spēlei ir nepieciešama brīva vieta telpā vai āra teritorijā, skolotāja sagatavotas lapiņas ar dzīvnieku nosaukumiem un (vai) attēliem (kopā ar nosaukumiem angļu valodā). Katram dzīvniekam ir jābūt pārim, piemēram, divi kaķi, divi lāči, utt. Lai spēlētu spēli, var nebūt zināmi visu dzīvnieku nosaukumi angļu valodā. Tie tiek apgūti netieši – praktiski darbojoties, attēlojot dzīvnieku kustības un darbības. Ja dzīvnieku nosaukumi jau ir apgūti, tad šo spēli var izmantot dzīvnieku nosaukumu nostiprināšanai angļu valodā. Spēles laiks 5-10 minūtes.

Spēles gaita

Skolotāja izdala spēles kartītes visiem dalībniekiem pēc nejaušības principa. Spēles dalībnieki nedrīkst kartīti rādīt citiem. Visi sāk brīvi kustēties pa spēles telpu, līdz skolotāja sāk teikt tādus darbības vārdus latviešu vai angļu valodā, kas izsaka kādu šo dzīvnieku darbību, piemēram “eat” – “ēd”; “sleep” – “guļ”; – “drink” – “dzer”; “walk” – “staigā” utt. Tiklīdz ir izteikts darbības vārds, spēles dalībnieki šo kustību atdarina sava dzīvnieka kontekstā, piemēram, kā guļ lācis, iet lācis, dzer lācis utt. Spēles dalībnieku uzdevums ir ne tikai attēlot šo darbību, bet arī vērot pārējos, lai noskaidrotu un uzminētu, kurš vēl attēlo tādu pašu dzīvnieku. Spēle noslēdzas ar to, ka skolotāja lūdz katru sadoties rokās ar bērnu, kas tika attēloja tieši tādu pašu dzīvnieku, tātad – atrast savu pāri. Spēles dalībnieki savā pāri nosauc attēloto dzīvnieku angļu vai latviešu valodā un secina,  vai ir izdevies pareizi atminēt.

Ir iespēja šo spēli modificēt un pārveidot, dzīvnieku vietā izvēloties citu tematiku, piemēram, priekšmetus, transportlīdzekļus, kukaiņus u.c.

2.“Pig, farmer, wolf” – “Sivēns, zemnieks, vilks”

Spēle balstās uz spēles “Akmens, šķēres – papīriņš” principu. Šo spēli var izmantot gan kā iesildīšanos nodarbībai, gan kā vienkāršu kustību aktivitāti. 

Spēlei nepieciešama brīva telpa, lai spēles dalībnieki varētu brīvi kustēties. Pirms spēles jāvienojas par spēles tēliem: vai tie ir sivēns, zemnieks, vilks vai kādi citi trīs, kurus izdomā skolotāja vai paši spēles dalībnieki, piemēram, tārpiņš, putns, kaķis. Spēles laiks – 10 – 30 minūtēm.

Spēles gaita

Spēles dalībnieki sadalās divās komandās un nostājas divās līnijās ar seju viens pret otru. Skolotāja iepazīstina ar spēles noteikumiem. Visi kopīgi pārrunā, kuri trīs spēles tēli tiks izmantoti un ar kādām kustībām šos tēlus atdarinās, piemēram, atdarinot sivēnu, visi ar labo roku atdarina sivēna šņukura kustēšanos un sivēna balsi; zemnieku atdarina, rādot kustību, ka rok kartupeļus, bet vilku – paceļot sev priekšā saliektu kreiso kāju un rādot niknas ķepas ar rokām.  Visi pārrunā arī hierarhiju: zemnieks ir stiprāks par vilku, vilks ir stiprāks par sivēnu, bet sivēns var nobaidīt zemnieku.

Spēle sākas ar to, ka katra komanda izveido ciešu apli, saliek rokas viens otram uz pleciem, kustina kājas uz vietas (tipina) un saka vārdus “Huddle! Huddle!” (no angļu val.”bariņā; kopā”) un kopā ātri vienojas, kuru no tēliem atdarinās latviešu vai angļu valodā. Pēc tam nekavējoties visi sastājas atpakaļ divās līnijās. Uz “trīs”, ko var teikt gan angļu (“one, two, three.”), gan latviešu valodā (“viens, divi, trīs”), katra komanda rāda un  atdarina savu izvēlēto tēlu; pēc tam, izmantojot spēles tēlu vārdus angļu valodā, secina, kura komanda iegūst punktu. Spēle turpinās, līdz viena komanda ir ieguvusi 10 punktus.

3.“Who are you?”  – “Kas tu esi?”

Spēles pamatā ir atdarināšana, jaunu angļu valodas vārdu apgūšana vai arī jau apgūto vārdu nostiprināšana.

Spēli var spēlēt gan telpās, gan āra teritorijā, ir nepieciešama tikai iespēja piecelties kājās un brīvi kustēties.  Ir iespēja spēlē izmantot gan attēlu kartītes ar lietu, priekšmetu vai dzīvu būtņu attēliem un nosaukumiem angļu valodā, gan kartītes tikai ar vārdiem angļu valodā. Ja bērniem vārdu krājums angļu valodā jau ir pietiekams, viņi var izdomāt un teikt vārdus paši, bez skolotāja palīdzības. Spēles laiks – līdz 15 minūtēm.

Spēles gaita

Spēlētāji  pieceļas kājās vai arī sastājas aplī. Spēles vadītājs visiem izdala kartītes (var neizdalīt – atkarībā no izvēlētā spēles veida) un sāk spēli ar jautājumu: “Who are you?” uzdošanu pa labi stāvošajam spēles dalībniekam. Otrs spēles dalībnieks apskata savu kartīti, ja tāda ir, vai pats izdomā, ko attēlos; pēc tam atbild: “I am … (piemēram, a  cat).” Tiklīdz ir nosaukts priekšmets, dzīvnieks, profesija vai jebkas cits, spēles dalībnieks, kurš jautāja, šo mutiski nosaukto dzīvnieku vai priekšmetu sāk attēlot ar kustībām un nepārtraukti turpina to darīt, līdz visi spēles dalībnieki ir pajautājuši un arī atbildējuši uz jautājumu.  Kad visi atbildējuši, spēle  noslēdzas vai arī turpinās pa apli otro reizi.

Pirms spēles ir iespējams vienoties par tematiku, piemēram, profesijas, dzīvnieki, mājas priekšmeti, mēbeles utt., atkarībā no tematikas, kas saistās ar mācību saturu, kuru bērni apgūst, vai arī – saliekot vairākas tēmas kopā; tad šo spēli var  izmantot kā angļu valodas vārdu krājuma nostiprināšanas vingrinājumu.

4.“Color bunny”  – “Krāsu zaķis”

Spēles pamatā ir kādas konkrētas krāsas lietu un priekšmetu meklēšana noteiktā telpā.

Spēli var spēlēt gan telpās, gan āra teritorijā. Ir iespēja spēlē izmantot attēla kartītes ar krāsu nosaukumiem vai spēlēt spēli bez tām. Ja bērni krāsu nosaukumus angļu valodā jau ir apguvuši, tad spēles gaitā viņi paši, bez skolotāja līdzdalības, izdomā un nosauc krāsas. Spēles laiks  – līdz 15 minūtēm.

Spēles gaita

Spēlētāji sastājas aplī. Spēles vadītājs  zaķis spēli sāk, sakot: “I want something ….. (nosauc krāsu angļu valodā vai parāda krāsas kartīti).”  Visi pārējie spēles dalībnieks dodas konkrētajā telpā meklēt kaut ko nosauktajā krāsā, piemēram, kaut ko zilu; pēc tam nāk atpakaļ pie krāsu zaķa un nosauc vai nu krāsu, vai lietas (priekšmeta) nosaukumu angļu valodā (to var variēt, rēķinoties ar bērnu līdzšinējo vārdu krājumu angļu valodā). Bērni pēc kārtas atbild,  nosaucot tikai krāsu “blue” “blue”, “blue” vai  arī krāsu kopā ar lietas nosaukumu ( “a blue pen”;  “a blue car” utt.). Tiklīdz ir nosaukti visi atrastie un atnestie priekšmeti, spēles vadītājs zaķis ņem cepuri un nodod to nākamajam spēles dalībniekam. Spēli var spēlēt, līdz visi ir izspēlējuši; vai vienoties par konkrētu spēles laiku. 

5.“5 little monkeys” – “5 mazi mērkaķīši”

Spēle ir lomu rotaļa, kurā bērni  netieši apgūst vārdus angļu valodā, atdarinot konkrētā izvēlētā tēla darbības, kustības un teikto. Šajā reizē spēles pamatam ir izvēlēts stāsts par pieciem maziem mērkaķīšiem, kas lēkā  pa gultu, līdz viens nokrīt. Mērkaķīša mamma zvana dakterim, un dakteris atbild, ka mērkaķi nedrīkst lēkāt pa gultu. Tad mērkaķīšu skaits samazinās: paliek četri… trīs…  divi… pēc tam paliek viens.  Spēlei var  izmantot dziesmas par pieciem maziem mērkaķīšiem tekstu. Sākumā noteikti pati skolotāja vai nu skaita dzejoli, vai nu dzied šo dziesmu, vai nu atskaņoto  ierakstā, kurš atrodams mājaslapā (http://supersimplelearning.com/songs/original-series/one/five-little-monkeys/):

♫ Five little monkeys 
Five little monkeys jumping on the bed. 
One fell off  and bumped his head.
Mama called the doctor, and the doctor said:

“No more monkeys jumping on the bed!” 

Four little monkeys jumping on the bed. 
One fell off and bumped his head. 
Mama called the doctor, and the doctor said: 
“No more monkeys jumping on the bed!”

Three little monkeys jumping on the bed. 
One fell off  and bumped her head. 
Mama called the doctor, and the doctor said, 
“No more monkeys jumping on the bed!”

Two little monkeys jumping on the bed. 
One fell off and bumped his head. 
Mama called the doctor, and the doctor said, 
“No more monkeys jumping on the bed!”

One little monkey jumping on the bed. 
She fell off and bumped her head. 
Mama called the doctor, and the doctor said, 
“No more monkeys jumping on the bed!” ♫

Pēc šāda principa var izspēlēt jebkuru stāstu, izdomātu pasaku. Daudz noderīgu audiofailu un nodarbībās pielietojamu kartīšu var atrast mājaslapā  http://supersimplelearning.com: tur ir pieejami bezmaksas materiāli, video un audio materiāli, kurus, kombinējot kopā ar pašas skolotājas izdomu, radošumu, var veiksmīgi izmantot par CLIL spēļu bāzi. Lai spēles vairo jūsu un bērnu prieku mācīties!

Trešajā, noslēdzošajā mobilitātes programmā šā gada aprīlī uz Seviļu Spānijā devās izglītības psiholoģe Diāna Putniņa. Starptautisko izglītības konsultantu “EuroMind Group”, “iDevelop” organizētajos kursos “Parents & Teachers: Building Bridges” psiholoģe apguva efektīvas sadarbības stratēģijas starp pirmsskolu un ģimeni, lai nodrošinātu  vienotu pieeju bērnu audzināšanai un izglītošanai pirmsskolas vecuma posmā. Kursus vadīja klīniskā psiholoģe, ģimenes psihoterapeite Elisabete Delgado Ivarra (Elisabet Delgado Ibarra). Kursu saturu veidoja vairāki moduļi: 1.un 2. modulis “Ģimenes un skolas attiecības”, 3.modulis “Līdzdalība un sadarbība” un 4. modulis “Emociju menedžments kā elements līdzdalības (sadarbības) veicināšanai”. 

Savos iespaidos un atziņām, kas tika gūti, piedaloties strukturētajos kursos, dalās D. Putniņa: “Tiekoties ar kolēģēm no Spānijas, Slovākijas, Polijas un Rumānijas, piedaloties praktiskos vingrinājumos, apguvu jaunas metodes sadarbības uzlabošanai, piemēram, konflikts kā pārmaiņu iespējamība, veicot vingrinājumu “Izkļūšana no apļa”. Veicām dažādu ģimenes tipu SWID analīzi. Analizējot dažādas sadarbības stratēģijas skolās, kursu dalībnieces kopīgi secināja, ka negatīvas emocijas nemotivē sadarbībai. Kursu organizatori katrai dalībniecei bija sarūpējuši rokasgrāmatu, kas lieliski noderēs turpmākā darbā. Mobilitāte deva arī iespēju skaidrāk apzināties Mārupes novada Domes ieguldījumu PII “Zeltrīti”  izaugsmes veicināšanā, kā arī iestādes vadītājas Ivetas Jirgensones ieinteresētību radošu un mūsdienīgu ideju īstenošanā.”

Galvenie ieguvēji projektā nenoliedzami ir bērni, jo svešvalodu apguve pirmsskolā:

• attīsta atmiņu un uzmanības koncentrāciju, elastīgu domāšanu, paaugstina erudīciju un veido raksturu;
• stiprina pašapziņu;
• sekmē citu kultūru pārzināšanu, īpaši svarīgi tas ir, pieaugot globalizācijas tendencēm;
• ievērojami paplašina mācību iespējas nākotnē;
• viņiem kā nākotnes pieaugušajiem dos daudz plašākas darba iespējas, jo palielinās valodu prasmes nozīme (lingvistiskais kapitāls var vairot ekonomisko kapitālu);
• dos vienlīdzīgas iespējas visiem pirmsskolas izglītojamajiem apgūt angļu valodu, ne tikai tiem, kuri apmeklē angļu valodas maksas nodarbības.

Programmas Erasmus+ projektam „Valoda – ceļš uz drošu nākotni” ir daudzlīmeņu ietekme:

• pilnveidotas kompetences sadarbībai ar vecākiem, nodrošinot vienotu pieeju bērnu audzināšanai un izglītošanai;
• uzsākot skolas gaitas, bērnam likti jau pamati vismaz vienai svešvalodas prasmei (Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam);
• veicināta sabiedrības ieinteresētība valodu apguvē, uzlabota valodu mācīšana un mācīšanās un starpkultūru izpratne (Erasmus+ programmas vadlīnijas);
• ikvienam iedzīvotājam nodrošināta iespēja apgūt svešvalodu jau no agra vecuma (ES izvirzītais mērķis);
• mērķtiecīgi nodrošināta iespēja bērnam sagatavoties pamatizglītības apguvei, mazinot psiholoģisko slodzi, uzsākot mācības 1. klasē (PII darbības mērķis).

Ilgtermiņa stratēģiskajos uzstādījumos (Mārupes novada attīstības vīzija līdz 2030. gadam)Mārupes novads tiek pozicionēts kā laba dzīves vietu ģimenēm, kuru bērni novadā iegūst stingru pamatu zem kājām, mājas sajūtu, kvalitatīvu izglītību un varēs veiksmīgi startēt augstākajās un profesionālajās mācību iestādēs. Mārupes novads ir labvēlīgam lidojumam teicama starta vieta.

Paldies VIAA ES Izglītības programmas departamenta darbiniekiem un Mārupes novada Domei par atbalstu visa projekta laikā!

Projekta vadītāja, izglītības psiholoģe Diāna Putniņa

Vadītājas vietniece Laimīte Seņkāne-Soste

Pirmsskolas skolotāja “Zvirbulīšu” grupas pirmsskolas skolotāja Diāna Lācīte-Daniševska